Kas ir zemesvēzis?
Zemesvēži jeb racējcirceņi (Gryllotalpa gryllotalpa L)nav sastopami visā Latvijā un ir reģioni, kur par tiem neviens neko (iespējams) nav pat dzirdējis. Zemesvēžu tēviņu dziesma ir skaista un rada vasarīgu, patīkamu noskaņu. Līdzīga sienāžu un circeņu muzicēšanai, taču dārzkopji par to var nebūt sajūsmā.
Ja zemesvēzis ieviešas dārzā, jāsāk gatavoties lielākai vai mazākai cīņai. Lielāko postu tie nodara augu sakņu sistēmai. Visvairāk cieš viengadīgie augi, kuru saknes vēl nav nostiprinājušās. Zirņi, burkāni, bietes, saulespuķes, zemenes, graudaugi, dilles, pat kartupeļi – pastāv risks, ka nekas no tā īsti neizaugs vai arī raža būs būtiski mazāka, ja ļausiet vaļu zemesvēžu patvaļai.
Šie kukainīši pārtiek no saknītēm, reizēm uzkož arī kādu sīkbūtni – slieku, kāpuru vai vabolīti, taču problēmas rada arī to raktie tuneļi. Augu saknes kas paliek karājamies gaisā vairs neļauj augiem uzņemt barību un tie var salīdzinoši ātri aiziet bojā. Vasarā ejas tiek raktas salīdzinoši sekli un koptā zālājā viegli pamanāmi nelieli pacēlumi. Ziemā eja var sniegties pat metra dziļumā. Rakto tuneļu platums salīdzinoši neliels, jo paši kukainīši ir mazāki (tēviņi līdz 5 cm, mātītes līdz 7 cm garas) nekā, piemēram, kurmis vai ūdensžurka.
Zemesvēža dziesma. Siltos, vakars (maijs, jūnija sākums) muzicē tikai tēviņi, kas ar savu dziesmu cenšas pievilināt mātītes. Skaņa līdzīga tai, ko rada circeņi un sienāži, taču liekas skaļāka, jo dzirdama tieši vakarpusē. (Skaņa rodas, kad tēviņi ļoti ātri trin vienu spārnu pret otru.)
Čirkstošo skaņu, kas rodas tēviņam trinot spārnus vienu gar otru, visbiežāk dzird vēlā pavasara vakarā pārošanās laikā.
Zemesvēžu galvenais trumpis ir lielais pēcnācēju skaits. Viena mātīte spēj izdēt līdz pat 300 oliņām, no kurām trīs gadu laikā attīstās pieaudzis īpatnis. Kamēr tie vēl nav izšķīlušies, atrodas mātes uzraudzībā. Pēc tam un pārtiek, galvenokārt, no kūtsmēsliem.
Kā cīnīties ar zemesvēžiem?
Zemesvēžu ķermenis ir labs olbaltumvielu avots un atsevišķās zemēs, piemēram, Taizemē tie ir ierasta uzkoda. Vietējie tos ēd fritētā veidā, apkaisītus ar dažādām garšvielām, kā lētu delikatesi.
Dabīgie ienaidnieki
Taizemē zemesvēži tiek speciāli audzēti lietošanai uzturā, taču tiem ir virkne dabīgo ienaidnieku arī dzīvnieku valstībā. Krupji, vardes, čūskas, ķirzakas, putni, dažādi zīdītāji, t.sk. lapsas. Arī suņi un kaķi labprāt apēdīs jebkuru zemesvēzi, ja vien nebūs pieradināti pie konkrētas veikalā nopērkamās barības. Slinkākie dzīvnieki tos nolasa no zemes virskārtas, bet čaklākie pamanās pat izrakt no zemes.
Ja jums dārzā mīt racējcirceņi un mājās ir medīgs kaķis vai suns, variet būt droši, ka uzticamie palīgi labprāt sniegs savu artavu zemesvēžu izķeršanā.
Zemes apstrāde
- Augsnes apstrāde un irdināšana vismaz 25 – 30 cm dziļumā ir viens no pasākumiem, kas palīdz mehāniski sabojāt zemesvēžu alas, turklāt šajā procesā daļa no kukaiņiem arī aiziet bojā.
Noderīga ir ne tikai dobju, bet arī starpvagu uzrakšana. Mazdārziņos to var darīt ar dakšu vai lāpstu. Lielākās platībās ar efektīvākiem līdzekļiem – frēzi vai arklu. - Siltos vasaras vakaros, kad zemesvēžu tēviņi dzied, varat doties to medībās ar lāpstu. Klusām, maziem soļiem jātuvojas skaņas avotam un ar asiem lāpstas cirtieniem varat tikt galā ar muzikantu. Sasmalcināt vai izrakt un uzdāvināt kādam lielākam dzīvniekam, tā ir brīva izvēle. Ja kukaiņi savairojušies lielā skaitā šāda metode gan neko daudz nelīdzēs.
Ķeršana lamatās
- Pavasarī vai vasarā – līdzenā vietā izklājiet salmu mulču 10 – 40 cm biezumā un regulāri aplaistiet. Pēc kāda laika paceliet mulču gaisā un salasiet savākušos zemesvēžus.
- Rudenī – izrociet vairākas bedres vai grāvjus, 30 – 50 cm dziļumā un piepildiet tos ar salmiem, kompostu vai kūtsmēsliem. Īpaši eleganti, ja jums ir pieejami zirgāboli. Temperatūrai noslīdot zem nulles, dodieties pārlūkot lamatas. Samērā liela varbūtība, ka šajās bedrēs uz ziemošanu būs savācies liels daudzums racējcirceņu. Atdodiet tos dzīvniekiem, kam tie šķiet gardums vai vienkārši iznīciniet.
- Iepildiet 1 l vai 3 l burkā aptuveni 1/4 daļu rūgstoša šķidruma (vecs ievārījums ar ūdeni, atšālējies alus, cukurs ar raugu un ūdeni). Pēc tam izrociet bedri, kurā ievietojot burku tās augšpuse būtu 4 – 5 cm no zemes virskārtas. Pārsedziet augsnes virskārtu gandrīz pilnībā ar dēlīti vai kartonu, taču atstājiet nelielu šķirbu, kur zemesvēzim ielīst iekšā. Reizi 3 – 5 dienās, dodieties apgaitā un atbrīvojaties no beigtajiem zemesvēžiem. (Bedri vēlams rakt vietā, kur novērojami kukaiņu posta darbi.)
Izrakšana
Preventīva rīcība vienmēr ir labāka nekā seku risināšana. Zemesvēžu kontekstā ar profilaksi ir jāsaprot savlaicīga mātīšu izķeršana, t.i. pirms no oliņām izšķiļas jauni kāpuri (nimfas).
Šo pasākumu ir jāveic jūnijā.
Kā atrast? Mātītes cenšas dēt oliņas kūdrainā vai samēslotā augsnē, aptuveni 30 cm dziļumā. Virs jaunās ligzdas vietas tiek iznīcināti visi augi. Tas nav untums, bet stratēģija, lai, augiem sadaloties, rastos papildus siltums, kas apsildītu arī ligzdu. Tādējādi, lai atrastu zemesvēžu ligzdu ir jāskatās, kur ir nokaltuši augi. Kad tas izdarīts, jāparokas ar lāpstu dziļāk un ligzda jāiznīcina.
Indēšana
Veikalos ir speciālie līdzekļi pret zemesvēžiem, taču varam iztikt arī ar dabīgām alternatīvām, kuras šie kukaiņi kļūdaini uzskata par ēdamām.
Sakrājiet olu čaumalas, sakaltējiet tās un saberziet sīkās daļiņās, taču ne pulverī.
Izberiet saberztās čaumalas dārzā vietās, kur novērojama lielāka zemesvēžu koncentrācija.
Kā atbaidīt zemesvēžus?
Jūs mīlat visu dzīvo dabu un nevēlaties nogalināt zemesvēžus? Šāda attieksme ir cēla un kopumā vērtējama pozitīvi, taču arī tai ir savas robežas.
Situācijās, kad dārzs kalpo tikai skaistumam vai hobijam un kaitējums ir neliels, varat izvēlēties tiem ļaut dzīvot netraucēti. Tomēr pat šādās situācijās vēlēsieties pasargāt vismaz dažas, sev būtiskās dobītes.
Pieredze liecina, ka zemesvēžus atbaida šādi augi: fritilārijas, krizantēmas, ķiploki un samtenes.
Lai pasargātu dobes nepietiks, ja iestādīsiet tikai dažus no aizsargaugiem. Lai rezultāts būtu pozitīvs nāksies apstādīt ķiplokus, samtenes, krizantēmas vai kādu retāk dzirdētiem augiem visapkārt dobei.
Kā izvairīties no zemesvēžu ievazāšanas dārzā?
Mazdārziņos, kur saimnieko virkne dārznieku zemesvēži var ierasties no kaimiņiem un pret to cīnīties ir praktiski neiespējami. Šādās reizēs atliek pārlasīt ieteikumus, kā no tiem atbrīvoties un sākt rīkoties.
Ja saimniekojat nostāk, varat mēģināt sevi pasargāt no racējcirceņiem divos veidos:
- nevest uz dārzu kūtsmēslus vai melnzemi no citurienes,
- neizmantot svešu traktortehniku vai neapstrādāt ar savu tehniku citu platības.
Jā, tieši kūtsmēsli vai melnzeme no citām teritorijām ir primārais veids, kā racējcirceņi var nokļūt pie jums dārzā. Nenoliedzami, dārza bagātināšana ar papildus organiskajām vielām ir svarīga, taču to darot vienmēr pastāv risks atvest mājās jaunus iemītniekus.
Situācijās, kad zemesvēži tomēr ir ieradušies jūsu dārzā tas nav pasaules gals. Pārdomāti rīkojoties no tiem ir iespējams tikt vaļā, taču jāapbruņojas ar pacietību un jārīkojas uzņēmīgi.